Faktu vietā meli un nepamatotas prognozes – kā ZM cīnās par jaunāku mežu ciršanu

Faktu vietā meli un nepamatotas prognozes – kā ZM cīnās par jaunāku mežu ciršanu

Zemkopības ministrija (ZM) ar mežu īpašnieku un kokrūpniecības industrijas atbalstu lemšanai valdībā virza noteikumu grozījumus, kas ļaus mežos cirst tievākus un līdz ar to jaunākus kokus. Pret izmaiņām iebilst vairākas dabas aizsardzības organizācijas, norādot, ka daļa ministrijas apgalvojumu neatbilst patiesībai. Re:Check dažus no tiem pārbaudīja un secināja – Zemkopības ministrija patiesi maldina, plānotās izmaiņas aizstāvot ar kļūdainiem datiem un faktos nebalstītiem pieņēmumiem.

Ko tieši paredz piedāvātās izmaiņas?

ZM skatīšanai valdībā sagatavojusi divus savstarpēji saistītus noteikumu projektus. Pirmie ir grozījumi noteikumos par koku ciršanu mežā. Tāpat kā līdz šim mežu īpašnieki varēs tos cirst, vadoties pēc viena no diviem kritērijiem – tad, kad mežs sasniedzis noteiktu vecumu, vai arī tad, kad koki izauguši līdz noteiktam resnumam jeb caurmēram. Patlaban vairumā mežu abi kritēriji tiek sasniegti līdzīgā laika periodā, taču absolūti lielākā daļa tiek cirsta, vadoties pēc meža vecuma. Iemesls – meža vecums ir reģistrēts, savukārt koku caurmērs pirms ciršanas jāmēra, un tas ir dārgāk un sarežģītāk. Noteikumu grozījumi paredz lielā daļā meža veidu koku ciršanas minimālo caurmēru samazināt. Tas nozīmē, ka pēc kritērija “caurmērs” būs cērtami jaunāki meži nekā pēc kritērija “meža vecums”.

ZM grozījumu anotācijā neslēpj, ka to mērķis ir mežu vērtības palielināšana un ikgadējo tīro ienākumu gūšanas potenciāla pieaugums. Vienlaikus ar doto iespēju ar mežu ātrāk nopelnīt otri noteikumi liks iestādīt kvalitatīvu mežu tur, kur tas nocirsts pēc caurmēra. Ministrija norāda, ka tādā veidā atjaunots mežs ar laiku piesaistīs vairāk CO2, kas svarīgi Latvijas klimata mērķiem. Vairākām vides aizsardzības organizācijām un aktīvistu grupām iebilstot pret jaunāku koku ciršanu, kas apdraudēs Latvijas dabas daudzveidību, arī ZM pastiprināja savu publisko komunikāciju.

“Populistiskā vides aizstāvju pozīcija neatbilst realitātei,” paziņojumā raksta Eglīts, pārmetot viņiem biedēšanu un maldināšanu. Avots: ekrānšāviņš no Zemkopības ministrijas mājaslapas

Februāra sākumā ministrija publicēja zemkopības ministra Kaspara Gerharda biroja vadītāja Jāņa Eglīša (abi Nacionālā apvienība) paziņojumu ar virsrakstu “Latvijas meži populisma gūstā”. Tajā Eglīts pārmet oponentiem maldināšanu un biedēšanu. Re:Check izpētīja vairākus paša Eglīša apgalvojumus, ar kuriem viņš pamato izmaiņu nepieciešamību.

“Cirsmas diametra samazināšana attieksies tikai uz 5% no Latvijas mežu platības”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Ar cirsmas diametru acīmredzot domāts koku diametrs jeb caurmērs. Eglīts raksta, ka koku ciršana pēc mazāka caurmēra nekā pašlaik attieksies tikai uz 5% visu Latvijas mežu. Uz Re:Check jautājumu, kas ir pamatā šādam apgalvojumam, ministrija norādīja uz trim avotiem. Pirmais – Latvijas Ornitoloģijas biedrības pērn veikta aptauja, kurā, kā norāda ZM, “tikai nedaudz virs 10%” īpašnieku atzinuši, ka varētu cirst pēc caurmēra. Tiesa, aptaujā atbalstu jaunāku mežu ciršanai pauduši nevis “nedaudz virs 10%”, bet gan 17% īpašnieku, turklāt īpašnieku īpatsvars obligāti nenozīmē tādu pašu meža platību īpatsvaru. Otrs arguments – prognozes, kas veiktas pēc līdzšinējās situācijas, jo pēdējos piecos gados tikai 10% galvenajā cirtē no tās apmēra cērtot šādi. Trešais – grozījumi neattiecoties uz valstij piederošajiem mežiem jeb aptuveni pusi visu mežu, līdz ar to iznāk 5% mežu platības.

Taču ne aptauja, ne faktiskā situācija neļauj apgalvot, ka īpašnieki tāpat rīkosies pēc grozījumu pieņemšanas, kad mežu nocirst drīkstēs daudz ātrāk un tas būs stipri izdevīgāk. Turklāt ZM trešais arguments balstās citā kļūdainā apgalvojumā, proti, ka jaunā kārtība neattieksies uz valstij piederošajiem mežiem.

Secinājums: Eglīša un ZM paziņojumā paustais, ka koku ciršana pēc mazāka caurmēra attieksies tikai uz 5% visu mežu, neatbilst patiesībai. Tas nav balstīts aprēķinos, cik liela platība būs legāli pieejama ātrākai ciršanai, bet gan nepamatotās prognozēs un citā nepatiesā apgalvojumā.


“Valsts īpašumā esošos mežus tas neskars, jo tiem ir pavisam cits normatīvais regulējums.”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

Ar “pavisam citu normatīvo regulējumu” domātas Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2016. – 2020.gadam un valdības rīkojums. Ministru Kabinets tādu pieņem reizi piecos gados, nosakot koku maksimālo ciršanas apjomu valstij piederošos mežos attiecīgajā periodā. ZM Re:Check skaidroja, ka pamatnostādnēs apjoma aprēķinos izmatotais pamatkritērijs ir mežaudzes vecums. Taču tas vienalga neizslēdz iespēju cirst tikpat, bet jaunākus kokus. Savukārt, lai izvairītos no iespējama nocirsto platību pieauguma valsts mežos, ZM aicina valdību noteikt, ka apjoms nemainīsies arī nākamajā piecu gadu periodā. Taču noteikumu projekts nenosaka, kas būs pēc tam, proti, vai, izmantojot iespēju cirst jaunākus mežus, netiks paplašinātas arī maksimāli nocērtamās platības.

To, ka Latvijas Valsts meži var izmantot jaunos grozījumus tievāku un jaunāku koku ciršanai, apliecina arī uzņēmuma pārstāvja teiktais pērnvasar. Uz Latvijas Radio jautājumu, vai noteikumus varētu attiecināt tikai uz privātajiem mežiem, uzņēmuma pārstāvis Edvīns Zakovics atbildēja: ”Latvijas Valsts mežiem plānojot, apjoms tiek aprēķināts viens skaitlis, kas kaut kur jāizvieto dabā, un šie noteikumi Latvijas Valsts mežiem var palīdzēt nelielu apjomu šo atjaunošanas ciršu platību izvietot dabā.”

Secinājums: Eglīša un ZM paustais par speciālo normatīvo regulējumu, kura dēļ jaunā koku ciršanas kārtība uz to neattieksies, neatbilst patiesībai. Tas nosaka maksimālo ciršanas apjomu, bet ne to, vai meži cērtami pēc vecuma vai koku caurmēra.


“Teju 30 % no visiem Latvijas mežiem ir aizsargājamās teritorijas, kuros nenotiek un nenotiks koku ciršana pēc caurmēra”

Nav taisnība – apgalvojums neatbilst patiesībai, tam nav pierādījumu, izteikuma autors melo vai neapzināti maldina

No visiem Latvijas mežiem 28,2% patiesi ir aizsargājamās teritorijas, taču, kā Re:Check skaidroja Dabas aizsardzības pārvaldē, pusē no tām jeb 14% nav īpašu mežsaimnieciskās darbības aprobežojumu. Arī ZM pēc ilgākas sarakstes ar Re:Check atzina, ka Eglīša paziņojumā informācija nav korekta un patiesā platība ir daudz mazāka: “Korekti būtu šādi: 28 % tiek aizsargāti ar dažādām aizsardzības pazīmēm, bet galveno cirti pēc caurmēra neveic 15 %.”

Mežsaimnieciskā darbība un aprobežojumi. Avots: Dabas aizsardzības pārvalde

Secinājums: Izplatot informāciju par teju 30% mežu, kuros nenotiek un nenotikšot ciršana pēc caurmēra, Eglīts izmanto nekorektus datus, līdz ar to apgalvojums neatbilst patiesībai.


Latvijā mežs sedz 52% platības un platības pakāpeniski pieaug.

Visbeidzot, ņemot vērā sabiedrībā sākto diskusiju, Re:Check pievērsa uzmanību arī ZM nereti paustajam argumentam, ka Latvijā meži sedz vairāk nekā pusi valsts teritorijas un mežu platības pakāpeniski pieaug. To savā paziņojumā apgalvo arī Eglīts: “Arī pēdējo desmit gadu griezumā var redzēt pakāpenisku meža platību pieaugumu. 2018. gadā mežs Latvijā aizņem 3,04 miljonu hektāru lielu platību jeb 52% no sauszemes teritorijas.” ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece Re:Check skaitļus precizēja – 3,285 miljoni hektāru jeb 51% Latvijas teritorijas.

Taču februāra sākumā ES institūcija Eiropas Vides aģentūra (EVA) publicēja statistiku, kurā redzams kas cits – Latvijā mežu klājums ir tikai nepilni 38% teritorijas. Turklāt 20 gadu laikā tas par 4% samazinājies – atšķirībā, piemēram, no Igaunijas un Lietuvas, kur mežiem klātās teritorijas īpatsvars palicis nemainīgs vai pat mazliet audzis. EVA statistika arī rāda, ka Latvijas nav ar mežiem visvairāk klāto Eiropas valstu pirmajā sešiniekā, savukārt ZM savā mežu pārskatā norāda, ka “Latvija ir ceturtā mežainākā valsts Eiropā”.

Kā Re:Check skaidroja Latvijas valsts mežzinātnes institūta Silava pētnieks Jānis Donis, lielā atšķirība skaidrojama ar diviem faktoriem – meža definīciju un datu vākšanas metodoloģiju. Latvijā saskaņā ar likumu mežs ir ekosistēma visās tās attīstības stadijās, tātad arī izcirtumi. Savukārt EVA lieto ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas definīciju, kas par mežu uzskata vairāk nekā 0,5 hektāru lielu zemes gabalu ar kokiem, kuru augstums pārsniedz 5 metrus. ZM pamatojums ir mežu statistiskās inventarizācijas dati, savukārt EVA izmantotie iegūti ar programmu, kas balstīta uz satelītattēlu interpetāciju. Tās minimālā kartēšanas vienība ir 25 ha. Donis arī norāda, ka jāņem vērā kļūdas procents – EVA raksta, ka precizitāte ir vismaz 85%, kā arī atzīme “beta versija”, tātad portālā vēl iespējamas izmaiņas.

Mežaudžu vecumstruktūra. Avots: ZM

Jāpiebilst, ka saskaņā ar ZM informāciju, pēdējos 20 gados mežu kopējā struktūrā būtiski palielinājies jaunaudžu un vecāko audžu īpatsvars, bet ievērojami samazinājies vidēja vecuma audžu īpatsvars. Koksnes krāja jeb kopējais mežos uzkrātās koksnes daudzums nepārtraukti audzis.

Secinājums: Latvija norāda, ka ir viena no mežainākajām valstīm Eiropā ar pakāpenisku meža platību pieaugumu, taču jāņem vērā, ka pastāv arī atšķirīgi vērtējumi atkarībā no tā, kas tiek uzskatīts par mežu.

Pārpublikācija: RE:CHECK

Foto: F64, Oksana Džadana