Lauksaimnieki jau septiņus gadus aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
Atbalsts lauksaimniekiem zemes iegādei tiek īstenots saskaņā ar ZM izstrādātajiem MK 22.05.2018. noteikumiem Nr.295 “Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai”. Zemes kreditēšanas programmu pārvalda Attīstības un finanšu institūcija “Altum”.
Aizdevumi ir orientēti uz mazām un vidējām saimniecībām, kā arī jaunajiem lauksaimniekiem, kuriem ir ekonomiski pamatoti saimniecību attīstības plāni, bet paaugstinātā riska vai trūkstošā nodrošinājuma dēļ nav iespējams saņemt aizdevumu komercbankās.
Zemes iegādes aizdevumu var piešķirt lauksaimniekiem, kuri:
- – ilgāk nekā gadu ražo Līguma par ES darbību I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus, izņemot īscirtmeta atvasāju sugas (prasību neattiecina uz jaunajiem lauksaimniekiem);
- – ir reģistrēti VID kā nodokļu maksātāji vai saimnieciskās darbības veicēji;
- – jaunais lauksaimnieks, kas aizdevuma piešķiršanas dienā ir jaunāks par 40 gadiem un lauksaimniecisko darbību plāno uzsākt vai ir uzsācis pēdējo 18 mēnešu laikā, un līdz aizdevuma izsniegšanas brīdim ir reģistrējies VID kā nodokļu maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs;
- – nav nodokļu parādu vai ir rakstiska vienošanās ar VID par nodokļu parāda atmaksas grafiku un šī vienošanās tiek pildīta, kā arī, ja pārmaksātā nodokļu summa ir lielāka par nodokļu parādu;
- – atbilstoši VID iesniegtajai gada ienākumu deklarācijai vai uzņēmuma gada pārskatam par pēdējo noslēgto gadu tā ieņēmumi no lauksaimniecības produktu ražošanas ir vismaz EUR 285 no hektāra, ieņēmumos neskaitot citu saņemto valsts un ES atbalstu.
Ja uz iegādājamās zemes atrodas būves, tad būvju kadastrālā vērtība nedrīkst pārsniegt 30% no zemes kadastrālās vērtības. Ja uz iegādājamās zemes atrodas dīķis, karjers, akmeņu kaudze, celmu kaudze un citi ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi tieši nesaistīti objekti, t.sk., mežs, zemes iegāde ir iespējama, ja šie objekti aizņem ne vairāk kā 20% no iegādājamās zemes platības. Ar lauksaimniecībā izmantojamo zemi tieši saistīti objekti (piemēram, meliorācijas sistēmu novadgrāvji) var tikt finansēti pilnā apmērā.
Programmas ietvaros netiek atbalstītameža zemes vai zemes, uz kuras daļēji ir mežs, iegāde. Ja uz iegādājamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir mežs, aizdevumu piešķir tikai no meža brīvās zemes iegādei, bet zemes, uz kuras atrodas mežs, iegādi aizņēmējam jāfinansē no citiem resursiem. Ja aizņēmējs neatdala iegādājamo zemi, uz kuras atrodas mežs, tad Zemes iegādes aizdevuma nodrošinājumā tiek iekļauta visa iegādājamā zemes platība. Tāpat aizdevumi netiek piešķirti, ja zeme tiek iegādāta no savstarpēji saistītām personām (savstarpēji saistītas juridiskās personas vai fiziskās personas – laulātais, radinieks vai svainis līdz 2. pakāpei).
Aizdevuma maksimālais termiņš ir līdz 30 gadiem, bet maksimālā aizdevuma summa vienam aizņēmējam – līdz 430 tūkstošiem eiro. Jāpiebilst, ka 2012. gadā, kad tika uzsākta kreditēšanas programma, maksimālā summa vienam aizņēmējam bija 142 000 eiro. Maksimālais aizdevuma termiņš, izmantojot programmu, 2012. gadā bija 20 gadi, bet šobrīd – jau 30 gadi. Aizdevuma summa nevar pārsniegt 300% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības, ja zemes iegādes aizdevuma summa pārsniedz 100% no iegādājamās zemes platības tirgus vērtības, nepieciešams papildu nodrošinājums.
Septiņu gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies jau 37 600 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Šā gada 30. jūnijā bija apstiprināti 1700 aizdevumi par kopējo summu 82,3 miljoni eiro.
Aizdevumu gala procentu likmes zemes iegādei šajā programmā septiņu gadu laikā samazinājušās, un kopš 2016. gada nemainīgi ir 2,7%.
Sākotnēji 2012. gadā zemes iegādes programmai tika piešķirti 14 miljoni eiro, taču septiņu gadu laikā, ņemot vērā lauksaimnieku lielo interesei, valdība pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma summu vairākkārt palielinājusi un nu tā jau sasniedz 100 miljonus eiro.
Informāciju apkopoja Iveta Eglīte