Kāda būs ES kopējā lauksaimniecības politika pēc 2020. gada?

Kāda būs ES kopējā lauksaimniecības politika pēc 2020. gada?

Līdz ES daudzgadu budžeta plānošanas perioda 2021.–2027. gadam sākumam palicis mazliet vairāk nekā gads. Brexit un citu faktoru ietekmē pa šo laiku Eiropā ir iespējamas nozīmīgas pārmaiņas, kuras nevar neatstāt ietekmi uz ES kopējo budžeta politiku un vienu no būtiskākajām tās daļām – kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

KLP sastāv no divām daļām – tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem un finansējuma lauku attīstībai.  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta mājas lapā atrodamo informāciju, ES KLP izdevumi periodā no 2014.–2020. gadam veido 362,8 miljardus eiro un sastāda 37,8% no ES kopējā budžeta.  Lielāko daļu no šiem izdevumiem sastāda tiešie maksājumi ES dalībvalstu lauksaimniekiem.

ES daudzgadu budžetu nākamajā plānošanas periodā sagaida izmaiņas – aizvien grūtāk novēršama kļūst viena no lielākajiem budžeta donoriem – Lielbritānijas izstāšanās, lielāks finansējums nepieciešams iekšējās drošības stiprināšanai, bēgļu jautājumu risināšanai u.c. politiķu izvēlētām prioritātēm. Nebūs brīnums, ja lauksaimnieku daļa no kopējā katla kļūs mazāka.

Pagājušā gada vidū Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar priekšlikumiem ES KLP modernizācijai periodā no 2021.–2027. gadam. Dokuments paredz virkni izmaiņu lauksaimniecības politikā, kā arī finansējuma sadalē. Svarīgākais – kopējais KLP paredzētais finansējums varētu samazināties par 15% (salīdzināmajās cenās) un veidotu tikai 28,5% no ES kopējā budžeta. Sagaidāms, ka budžeta samazinājuma rezultātā gan Latvijā, gan citviet Eiropā visvairāk saruks finansējums lauku attīstībai.  Paredzēts, ka dalībvalstu līdzfinansējuma procents attīstības projektiem būs lielāks, valstīm paredzēta  lielāka brīvība izvēlēties, kādiem mērķiem tērēt ES naudu. Šīm izvēlēm ir jābūt pamatotām attīstības plānošanas dokumentos. Latvijas Nacionālajā attīstības plāna (NAP) 2021.–2027. gadam, 1. redakcija šobrīd ir nodota sabiedriskajai apspriešanai. Līdz ES daudzgadu budžeta un Latvijas NAP apstiprināšanai vēl ejams tāls ceļš, reāls scenārijs ir kāda no procesiem aizkavēšanās, kas var izraisīt pārrāvumu attīstības projektiem paredzētā finansējuma pieejamībā.

Viena no problēmām, kura aktuāla Baltijas valstu lauksaimniekiem, ir godīga tiešmaksājumu sadalījuma ieviešana ES dalībvalstu starpā. Pašreizējā kārtība, kurā tiešie maksājumi vairumā veco dalībvalstu ir ievērojami lielāki nekā jaunajās dalībvalstīs, tiek pamatota ar vēsturiskajām tradīcijām, kā arī atšķirīgām darbaspēka un citu ražošanas resursu izmaksām. EK priekšlikumā paredzēts, ka tiešie maksājumi Latvijā (atšķirībā no daudzām citām valstīm) nākamajos gados nedaudz pieaugs un veidos aptuveni ¾ no vidējā ES līmeņa. Baltijas valstu lauksaimnieku organizāciju pārstāvji un politiķi iebilst pret pastāvošo netaisnību, tomēr iespēja kopējā KLP budžeta samazinājuma apstākļos sagaidīt strauju pieaugumu šajā izdevumu segmentā nav liela.

Darbs pie nākamo gadu budžeta plānošanas turpinās gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropas Padomē. Kā jau tas demokrātijā piedienas, ES dalībvalstīm un atsevišķiem to pārstāvjiem viedokļi par KLP nākotni ir ļoti atšķirīgi, – vieni prasa pilnībā pārskatīt politikas mērķus un finansējuma izlietojumu, citi – saglabāt esošo finansējumu, vēl citi – pēc būtības risināt vides problēmas. Diskusijas notiek ne tikai par KLP finansējuma sadali, bet arī par budžetu kopumā un citām tā izdevumu daļām. Ņemot vērā iesaistīto pušu atšķirīgos viedokļus un neskaidro kopējo situāciju, nozīmīgas izmaiņas EK piedāvājumā ir iespējamas, taču to ticamība nav liela. Ticamākais scenārijs Latvijas lauksaimniekiem pēc 2020. gada ir neliels tiešo maksājumu pieagums un attīstībai paredzēto projektu kopējā finansējuma apjoma samazinājums. Izmaiņas būs arī finansējuma saņemšanas noteikumos, taču kādas – par to spriest vēl ir pāragri.

Informāciju sagatavoja Agris Bērziņš