Koksnes tirgus ir kā indikators tuvajām ekonomiskajām krīzēm
Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” pērn iepircis un realizējis vairāk nekā 120 000 kub.m koksnes, tāpēc koksnes tirdzniecības vadītājs Mārcis Saklaurs var precīzi raksturot situāciju koksnes tirgū.
Gaidāmas izmaiņas atbrīvojuma piemērošanā ekoloģiski nozīmīgu platību izveidei no 2021. gada
Kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu zaļināšanas maksājuma viena no prasībām paredz ekoloģiski nozīmīgu platību izveidi. Tas nozīmē, ka lauksaimniekiem, kuru aramzemes platība saimniecībā ir lielāka par 15 hektāriem, ir jānodrošina ekoloģiski nozīmīgu platību izveide platībā, kas atbilst vismaz 5% no aramzemes.
Lauksaimniecības zemes pirkšanu ārzemniekiem vairs neierobežos
Zemkopības ministrija tuvākajā laikā plāno rosināt grozījumus likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, kas paredz izslēgt prasību juridiskas personas pārstāvjiem iesniegt valsts valodas zināšanas apliecinošu dokumentu un ES dalībvalsts pilsoņa reģistrācijas apliecību.
Pētnieks nosauc meža nozares nākotnes izaicinājumus
Meža nozares nākotnes izaicinājumi ir pieaugošā ugunsbīstamība, kukaiņu izplatība un klimata pārmaiņas, konferencē “Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas” pauda Latvijas mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks Andis Lazdiņš.
Meža īpašnieki aicināti apsekot egļu audzes
Ņemot vērā to, ka iepriekšējos gados Latvijā vairākās vietās tika konstatēta egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) pastiprināta savairošanās, meža īpašnieki ir aicināti apsekot savas egļu audzes. Informācija nepieciešama, lai īstenotu rīcības plānu egļu audžu aizsardzībai pret šo kaitēkli un būtu iespējams to apkarot.
Faktu vietā meli un nepamatotas prognozes – kā ZM cīnās par jaunāku mežu ciršanu
Zemkopības ministrija lemšanai valdībā virza noteikumu grozījumus, kas ļaus mežos cirst tievākus un jaunākus kokus. Pret izmaiņām iebilst vairākas dabas aizsardzības organizācijas, norādot, ka daļa ministrijas apgalvojumu neatbilst patiesībai. Re:Check dažus no tiem pārbaudīja un secināja – ZM patiesi maldina, plānotās izmaiņas aizstāvot ar kļūdainiem datiem un faktos nebalstītiem pieņēmumiem.
Kaspars Gerhards: Ikvienam lauksaimniekam jābūt daļai no Kopējās lauksaimniecības politikas nākotnes plāna veidošanas
Pagājušajā nedēļā Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards tikās ar SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Cimermani, kurā tika pārrunāts gan jau sasniegtais, gan turpmāk īstenojamais.
Kāda būs ES kopējā lauksaimniecības politika pēc 2020. gada?
Līdz ES daudzgadu budžeta plānošanas perioda 2021.–2027. gadam sākumam palicis mazliet vairāk nekā gads. Brexit un citu faktoru ietekmē pa šo laiku Eiropā ir iespējamas nozīmīgas pārmaiņas, kuras nevar neatstāt ietekmi uz ES kopējo budžeta politiku un vienu no būtiskākajām tās daļām – kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
Oktobrī pieejams atbalsts inovāciju un jaunu produktu izstrādei lauksaimniecībā
No 2019.gada 1. oktobra līdz 2019. gada 1. novembrim Lauku atbalsta dienests (LAD) izsludina projektu iesniegumu pieņemšanu pasākuma "Sadarbība" apakšpasākumā "Atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei". Projektu iesniegumu pieņemšanu izsludināta Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros.
Iegāde un apvienošana – aktuāla tendence uzņēmējdarbībā
Viena no tendencēm, kas mūsu gadsimtā lielākā vai mazākā mērā vērojama gandrīz visā pasaulē, ir uzņēmumu un citu aktīvu konsolidācija. Šis process skar arī Baltijas reģionu, kur pēdējo gadu laikā daudzi uzņēmumi nonāk stratēģisku investoru rokās.
Lauku atbalsta dienests izsludinājis pieteikšanos atbalsta saņemšanai mežsaimniecībā
Vēl šogad mežsaimniekiem tiks sniegta iespēja pieteikties atbalstam vairākās mežsaimniecības jomās. Finansējums tiek piešķirts Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas ietvaros.
Turpinās pieteikšanās atbalstam vietējo nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu ģenētisko resursu saglabāšanai
Septembrī vietējo nozīmīgo lauksaimniecības dzīvnieku šķirņu audzētāji var pieteikties atbalstam lauksaimniecības dzīvnieku ģenētisko resursu saglabāšanai (LDGRS). Šo valsts atbalsta maksājumu var saņemt vietējo nozīmīgo lauksaimniecības šķirņu – Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes govju, Latvijas baltās šķirnes cūku, Latvijas tumšgalves šķirnes aitu, Latvijas zirgu šķirnes braucamā tipa zirgu, Latvijas vietējās kazu šķirnes audzētāji.
Meža atjaunošanai 2018. gadā izaudzēti 59 miljoni meža sējeņi un stādi
2018. gadā Latvijā meža atjaunošanai un ieaudzēšanai izaudzēti 59 miljoni sējeņi un stādi, no kuriem 48 miljoni ir ģenētiski augstvērtīgāko kategoriju „uzlabots” vai „pārāks”. 27% stādi tika eksportēti uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet 73% iestādīti Latvijas mežos, atjaunojot un ieaudzējot 17,2 tūkstošus hektārus meža.
Valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijas un uzturēšanas valsts finansējuma palielināšanai – konceptuāls valdības atbalsts
Otrdien, 9. jūlijā, valdība izskatīja Zemkopības ministrijas (ZM) iesniegto informatīvo ziņojumu par nepieciešamību piešķirt papildus līdzekļus valsts un valsts nozīmes meliorācijas sistēmu ekspluatācijai un uzturēšanai, atbalstot finansējuma palielināšanu šim mērķim, sākot ar 2020. gadu.
