Pagājušajā gadā apaļkoku vidējās iepirkuma cenas turpināja kāpt un sasniedza vēl nebijušus augstumus. Kokmateriālu cenu kāpumu ietekmējuši vairāki faktori, to starpā labvēlīgā situācija eksporta tirgos, koksnes (šķeldas) plašāka izmantošana apkurē un ierobežotas mežistrādes jaudas.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija liecina, ka 2018. gada 2. pusgadā, salīdzinot ar 2009. gada 1. pusgadu, skujkoku cenas visvairāk palielinājušās egles zāģbaļķiem līdz 14 cm diametrā (vidēji par 127% jeb 32 eiro/kub.m) un priedes zāģbaļķiem līdz 14 cm diametrā (vidēji par 112% jeb 30 eiro/kub.m). Pārējiem egles zāģbaļķiem iepirkuma cenas ir palielinājušās robežās no 85% līdz 90%, savukārt priedes zāģbaļķiem – no 90% līdz 95%.
Saskaņā ar CSP informāciju pēdējo 10 gadu laikā lapu koku vidējās iepirkuma cenas visvairāk palielinājušās A kategorijas finierklučiem – par 123% jeb 58 eiro/kub.m, savukārt B kategorijas finierklučiem – par 73% jeb 29 eiro/kub.m. Cenas pieaugušas arī bērza apaļkokiem diametrā virs 24 cm par 105% jeb vidēji 40 eiro/kub.m un lapu koku taras klučiem par 102% jeb vidēji 23 eiro/kub.m. Apses zāģbaļķiem iepirkuma cenas ir palielinājušās robežās no 64% līdz 75%. Vismazākais cenu pieaugums bija melnalkšņa zāģbaļķiem 18–24 cm diametrā (vidēji par 18% jeb 6 eiro/kub.m) un melnalkšņa zāģbaļķiem virs 24 cm diametrā (vidēji par 19% jeb 7 eiro/kub.m).
Pastāvot augstām koksnes iepirkuma cenām un daudziem ar mežistrādi saistītiem uzņēmumiem aktīvi iesaistoties 2014.–2020. gada ES fondu plānošanas perioda ietvaros pieejamā finansējuma apguvē, mežizstrādē un kokmateriālu pārvadāšanā pieejamie resursi ir ierobežoti, līdz ar to ir kāpušas arī šo pakalpojumu cenas. Pagājušajā gadā situāciju vēl vairāk saasināja tas, ka ilgstošā sausuma rezultātā mežu darbus bija iespējams veikt arī tādās teritorijās, kurās normālos vai slapjos gados mežizstrāde ir apgrūtināta.
Cenu kāpumu lētākās koksnes segmentā ietekmē arī stabili pieaugošais kurināmās šķeldas patēriņš, CSP informācija liecina, ka vēl 2009. gadā tas bija 2,39 milj. ber. kub.m, bet 2017. gadā – jau 7,15 ber. kub.m. *
Pastāvot augstam pieprasījumam pēc kokmateriāliem, stabili kāpušas arī malkas cenas un mājsaimniecību izdevumi par to pēdējo pāris gadu laikā palielinājušies pat par 1/3.
Ilgtermiņā Latvijas mežu nozares pārstāvju perspektīvas realizēt savu produkciju par augstu cenu ir labas, savukārt īstermiņā tirgū ir iespējamas dažādas svārstības, kuras var izraisīt negaidīti ar Brexit saistīti pavērsieni Latvijas kokmateriālu lielākajā tirgū Lielbritānijā, svārstības Skandināvijas valstu papīrmalkas tirgos, dabas apstākļi un daudzi citi faktori.
Vairākās produktu grupās cenas turpināja kāpt arī 2019. gada pirmajos mēnešos, taču, samazinoties pieprasījumam eksporta tirgos, maijā nogalē situācija Latvijas apaļkoku tirgū ir mainījusies un ir sākušās iepirkuma cenu svārstības. Par aktuālajām norisēm kokmateriālu tirgū un tā perspektīvām informēsim arī turpmāk.
Apaļkoku vidējās iepirkuma cenas EUR/m³ (bez PVN, avots: CSP)
| 2009. g. 1. pusgads | 2017. g. 2. pusgads | 2018. g. 2. pusgads | 2018. g. % pret 2009. g. | |
| Priedes zāģbaļķi ar diametru līdz 14 cm | 26,85 | 46,44 | 56,92 | 212 |
| Priedes zāģbaļķi ar diametru 14-18 cm | 36,90 | 63,70 | 71,95 | 195 |
| Priedes zāģbaļķi ar diametru 18-26 cm | 39,17 | 65,25 | 74,78 | 191 |
| Priedes zāģbaļķi ar diametru virs 26 cm | 41,38 | 68,64 | 78,61 | 190 |
| Egles zāģbaļķi ar diametru līdz 14 cm | 25,06 | 47,36 | 56,77 | 227 |
| Egles zāģbaļķi ar diametru 14-18 cm | 40,10 | 66,54 | 74,66 | 186 |
| Egles zāģbaļķi ar diametru 18-26 cm | 41,32 | 70,11 | 76,48 | 185 |
| Egles zāģbaļķi ar diametru virs 26 cm | 42,87 | 72,04 | 81,29 | 190 |
| Bērza zāģbaļķi ar diametru 18-24 cm | 36,84 | 47,46 | 62,54 | 170 |
| Bērza zāģbaļķi ar diametru virs 24 cm | 38,02 | 66,21 | 78,00 | 205 |
| Apses zāģbaļķi ar diametru 18-24 cm | 25,11 | 36,15 | 43,86 | 175 |
| Apses zāģbaļķi ar diametru virs 24 cm | 30,99 | 45,38 | 50,81 | 164 |
| Bērza finierkluči (A kategorija) | 47,32 | 115,01 | 105,58 | 223 |
| Bērza finierkluči (B kategorija) | 39,61 | 59,06 | 68,57 | 173 |
* Ministru kabineta noteikumu Nr. 922 “Valsts statistikas pārskatu un anketu veidlapu paraugu apstiprināšanas noteikumi” 4. pielikumā ir veidlapa 2-EK “Pārskats par enerģētisko resursu iegādi un izlietošanu”. Tās parauga beigās esošajos norādījumos teikts, ka pārrēķiniem izmanto šādus vidējus koeficientus: 1 m3 = 1,54 steri = 2,5 beramie m3. Līdz ar to 1 beramais m3 = 0,62 steri = 0,4 m3. MK noteikumos norādīts, ka tie ir vidējie koeficienti, kas dažādos gadījumos var atšķirties.
Informāciju sagatavoja Artis Bērziņš
Foto: JamesDeMers, Pixabay