Pie klimata maiņas sākam pierast gan īstermiņā, gan arī vērojot ilgtermiņa izmaiņas. Aplūkosim, ko par tām vēsta novērojumi un zinātnieku prognozes.
Ja gadās karsta vasara, mēs sakām, ka te nu klimata pārmaiņas ir skaidri redzamas – kļūst siltāks. Ja ziema gadās negaidīti barga, tad prātojam, ka nekādas klimata pasiltināšanās nebūs, jo laiks taču kļūst tikai aukstāks.
Kāds būs klimats tuvākajos gadu desmitos un simtos? Par to zinātnieki vēl strīdas. Tomēr ir daudzas lietas, par kurām liela daļa speciālistu, šķiet, ir vienisprātis.
Izmantojam informāciju, ko sniedz gan atsevišķi Latvijas zinātnieki, gan Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (ICPP), gan Valsts pētījumu programma KALME.
Kas notiks ar gada vidējo temperatūru?
Saskaņā ar pašreiz ticamākajiem scenārijiem, tā Latvijā pieaugs. Varbūt par 2,6–4,0 grādiem. Tātad sala dienu skaits samazināsies, un veģetācijas sezona pagarināsies. Pie mums aizvien labprātāk augs platlapju koki, kas pašlaik vairāk raksturīgi Viduseiropai.
Kas notiks ar nokrišņiem?
Iespējams, ka gada kopējais nokrišņu daudzums pieaugs par 8-12%. Par to, vai šis nokrišņu daudzums pieaugs vienmērīgi visa gada garumā vai tikai dažos gadalaikos, zinātnieku uzskati ir pretrunīgi. Pēdējos gadu desmitos nokrišņu daudzums ir pieaudzis ziemā, bet samazinājies vasaras un rudens periodā. Tomēr, ja jau klimats būs siltāks, tad sniega un ledus būs mazāk.
Tas arī nozīmē, ka Baltijas jūras krastu erozija kļūs stiprāka, jo ziemai ir raksturīgas lielas vētras. Vētras neko lielu nevar nodarīt jūras krastam tad, ja jūra ir aizsalusi, taču var stipri izskalot neaizsalušas jūras krastus (ūdens līmenis paaugstinās, viļņi triecas pret krastu un to izskalo).
Klimatologi ir novērojuši, ka Latvijā pēdējos gados ir palielinājies ekstremālo nokrišņu lielums – vienā reizē var nolīt vairāk. Sagaidāms, ka šāda tendence turpināsies. Pieaugs arī vētru biežums un stiprums. Gan pavasara pali kļūs lielāki, gan arī sausuma periodi būs ilgāki.
Kāda būs šo procesu ietekme?
Daudzu savvaļas sugu izplatības areāli pārvietosies uz ziemeļiem un ziemeļaustrumiem, un diemžēl daudzu retu sugu areāli samazināsies. Biologi ir nobažījušies par vairākām sugām, kas no Latvijas varētu izzust.
Lauksaimniecības rezultāti ir cieši saistīti ar klimatu. Kaut arī ražas varētu pieaugt, tomēr jārēķinās, ka Latviju biežāk varētu piemeklēt tādi ekstrēmi notikumi kā plūdi, sausuma periodi un vētras.
Vai klimata pārmaiņas skars arī mežsaimniecību? Jā. Meži varētu būt ražīgāki koksnes pieauguma ziņā, bet koksnes raža varētu kļūt grūtāk iegūstama (jo īsāks būs periods, kad augsne sasalusi). Tie vairāk varētu ciest no vētrām, ugunsgrēkiem un kaitēkļu uzbrukumiem.
Vēsturiski fakti
Latvijā vēsturiski klimats nekad nav bijis nemainīgs. Ilgu laiku Latvijas teritoriju klāja ledājs, tātad te bija patiešām auksti. Pirms apmēram 12 tūkstošiem gadu ledājs atkāpās, bet pirms 8 gadu tūkstošiem klimats bija krietni siltāks nekā tagad – gada vidējās temperatūras bija par apmēram 5–3,7 °C augstākas nekā mūsdienās. Vissiltāk bija pirms 7500–5000 gadiem. Tolaik pie mums auga dažādi siltummīlošie augi, mežos bija platlapju koki – līdzīgi kā tagad Eiropas vidusdaļā.
Taču pirms apmēram 4800 gadiem laiks kļuva sausāks un vēsāks. Viens no izteiktākajiem aukstuma periodiem bija Mazais ledus laikmets, kas ilga aptuveni no 1570. līdz 1990. gadam. Gada vidējā temperatūra tad bija par 1–1,5 °C zemāka nekā mūsdienās. Vēsā laika dēļ Visā Eiropā samazinājās zemkopības ražas, daudzviet ziemeļu teritorijās pat bija jāpārtrauc zemkopība. Pieauga epidēmiju skaits un biežums.
Grūti ir precīzi pateikt, cik lielā mērā klimata pārmaiņās ir vainojami dabiski procesi un cik – cilvēka darbība. Taču mēs visi varam rīkoties, lai mazinātu klimata pārmaiņas. Jācer, ka arvien vairāk cilvēku sāks domāt, kā kļūt draudzīgākiem un kā samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas.
Informāciju sagatavoja Vija Znotiņa