Lai varētu efektīvi saimniekot, lauksaimniecības zemju un mežu īpašniekiem ir svarīgi zināt savā īpašumā esošo zemes gabalu vērtību, jo laika gaitā dažādu apstākļu dēļ tā mēdz mainīties. Tas attiecas arī uz tiem, kas vēl tikai plāno iegādāties zemes īpašumus. Jāņem vērā arī to, ka šķietami līdzvērtīgas lauksaimniecības zemes platības dažādu faktoru dēļ (atrašanās vieta, zemes kvalitāte, apgrūtinājumi u.c.) savā vērtībā var būtiski atšķirties. Par dažādu lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju vērtības noteikšanas procesu un kritērijiem pavēstīja Valsts zemes dienesta speciālisti.
Visa pamatā – kadastrālā vērtēšana
Kadastrālās vērtēšanas pamatprincipus nosaka Nekustamā īpašuma valsts kadastra likums (Kadastra likums), savukārt precīzu kadastrālās vērtēšanas kārtību nosaka uz likuma pamata izdotie Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumi Nr.305 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi”.
Kadastrālā vērtēšana balstās uz nekustamo īpašumu tirgus vērtēšanas principiem, jo izmanto NĪ tirgus darījumu informāciju. Kadastrālo vērtību noteikšanas pamatā ir zemes vienībām pašvaldības noteiktie lietošanas mērķi. Atšķirīgi vērtēšanas modeļi ir apbūves zemes vērtēšanai un lauku zemes vērtēšanai. Lauku zemes vērtību aprēķina modeli piemēro, ja noteiktais lietošanas mērķis ir no lietošanas mērķu grupas “Lauksaimniecības zeme”, “Mežsaimniecības zeme un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kurās saimnieciskā darbība ir aizliegta ar normatīvo aktu” un “Ūdens objektu zeme”.
Saskaņā ar Kadastra likuma 66.pantu nekustamo īpašumu kadastrālo vērtēšanu veic Valsts zemes dienests.
Dienesta uzdevums ir noteikt visa veida īpašumu vērtības atbilstošas nekustamā īpašuma tirgus informācijai. Lai to realizētu, tiek apkopota nekustamā īpašuma tirgus informācija par pirkuma darījumiem, nomām, tīmekļvietnēs publiski pieejamā informācija – piedāvājumi un pieprasījumi par nekustamajiem īpašumiem Latvijas teritorijā, un veikta to analīze. Uz iegūtās informācijas pamata tiek noteiktas bāzes vērtības lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei pēc to kvalitātes grupām.
Lauku zemju vērtību nosaka dažādi faktori
Lauku zemes vērtības aprēķina modelis, atbilstoši galvenajiem vērtību ietekmējošiem faktoriem, paredz izvērtēt:
- – lietošanas mērķa platības sadalījumu pa zemes lietošanas veidiem:
- lauksaimniecībā izmantojamā zeme (aramzeme, pļavas, ganības, augļu dārzi);
- meža zeme;
- zeme zem ēkām un pagalmiem;
- zeme zem zivju dīķiem;
- pārējā zeme (krūmāji, purvi, zeme zem ūdeņiem (izņemot zemi zem zivju dīķiem), zeme zem ceļiem un eksplikācijā uzrādītā pārējā zeme).
- – lauksaimniecībā izmantojamās zemes kvalitāti;
- – meža zemes kvalitāti;
- – apgrūtinājumus un to aizņemtās platības;
- – dzīvojamās mājas ietekmi (noteiktu platību vērtē kā individuālās apbūves zemi).
Jāatceras, ka ir svarīgi ņemt vērā visus vērtību ietekmējošos faktorus, jo tikai tā iespējams noteikt konkrētam objektam atbilstošu vērtību.
Informāciju sagatavoja Austris Kalmiņš