Pēdējos divos gados lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju tirdzniecības apjomi Latvijā nedaudz samazinās, savukārt šo īpašumu vidējās cenas turpina palielināties. Valsts zemes dienesta (VZD) publicētie nekustamā īpašuma tirgus statistiskie rādītāji ļauj secināt, ka līdzīgas tendences bijušas vērojamas arī šā gada pirmajos sešos mēnešos.
VZD statistika liecina, ka šī gada pirmajā pusgadā veikti 4192 (pagājušā gada otrajā pusgadā – 4598) darījumi ar lauksaimniecības zemi un 750 (pagājušā gada otrajā pusgadā – 967) darījumi ar mežu zemi. Nedaudz samazinās arī kopējā pārdotās zemes platība un darījumu kopējā vērtība (sīkāk skatīt tabulās).
| 2017. g. | 2018. g. | 2019. g. 1. pusgads | |
| Darījumi skaits | 10838 | 9563 | 4192 |
| Darījumu summa, tūkst. EUR | 210 490,43 | 197 276,87 | 91 920,9 |
| Pārdotās zemes platība ha | 91530.32 | 77989.91 | 35254.32 |
| Vidējā darījuma platība ha* | 8.4 | 8.2 | 8.4 |
| Vidējā cena EUR/ha* | 2300 | 2530 | 2607 |
1. tabula. Informācija par darījumiem ar lauksaimniecības zemēm Latvijā 2017.–2019. g. (Avots: VZD)
| 2017.g. | 2018.g. | 2019. g .1. pusgads | |
| Darījumi skaits | 2364 | 1971 | 750 |
| Darījumu summa, tūkst. EUR | 32 981,92 | 33 658,82 | 14 805,88 |
| Pārdotās zemes platība ha | 22280.79 | 17637.7 | 6918.57 |
| Vidējā darījuma platība ha* | 9,4 | 8,9 | 9,2 |
| Vidējā cena EUR/ha* | 1480 | 1908 | 2140 |
2. tabula. Informācija par darījumiem ar mežsaimniecības zemēm Latvijā 2017.–2019. g. (Avots: VZD)
*Aprēķināts, izmantojot VZD informāciju
Viens no skaidrojumiem kritumam var būt tas, ka iepriekšējos gados lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju tirgus ir bijis aktīvs, cenas ir piedzīvojušas strauju kāpumu (skatīt grafikus) un daudzi īpašnieki, kuriem nebija konkrētu plānu savu īpašumu apsaimniekošanā, tos jau ir pārdevuši. Šobrīd tirgū ir iestājies zināms līdzsvars un vēl neseno izaugsmi ir nomainījis neliels svarīgāko rādītāju samazinājums.
VZD un Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informācija par zemes cenām Latvijā ne pilnībā sakrīt, atšķirīgu informāciju, kura gan atspoguļo līdzīgas tendences, var gūt arī no citiem informācijas avotiem. Šīs atšķirības var skaidrot gan ar dažādām metodoloģijām, gan ar to, ka ne visos darījumos to dalībnieki ir ieinteresēti uzrādīt patieso pirkuma cenu.
VZD statistika liecina, ka darījumi ar lauksaimniecības zemi biežāk tiek veikti teritorijas ziņā lielākajās pašvaldībās Latvijas austrumdaļā – Daugavpils, Rēzeknes, Gulbenes, Krāslavas u.c. novados. Šajās teritorijās ir augsts lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantotas zemes īpatsvars un daudzi nelieli, neiekopti zemes gabali pastāvīgi tiek piedāvāti nekustamo īpašumu tirgū. Pieprasījums pēc iekoptas lauksaimniecības zemes Zemgalē un citviet ir lielāks un, pat neraugoties uz ievērojami augstākām tirgus cenām, šāda veida īpašumi pircējus atrod ātrāk.
Viena no tendencēm Latvijas lauksaimniecības un mežu zemju tirgū ir īpašumu konsolidācija, kā rezultātā no maziem un sadrumstalotiem īpašumiem pakāpeniski veidojas lielāki un efektīvāk apsaimniekojami lauku un mežu masīvi. Sagaidāms, ka arī turpmākajos gados lielākie zemes īpašnieki centīsies paplašināt savus īpašumus, pievienojot mazāko un, iespējams, tieši tāpēc mazāk efektīvi strādājošo kaimiņu īpašumus.
Šobrīd nav pamata sagaidīt straujas pārmaiņas ne lauksaimniecībā izmantojamās zemes, ne mežsaimniecības zemes tirgū. Vidējā termiņā lielākas svārstības iespējamas lauksaimniecības zemju tirgū, kur pieprasījumu (mazākā mērā arī piedāvājumu) ietekmē tādi grūti prognozējami rādītāji kā finanšu resursu pieejamība, ES atbalsta apjoms zemniekiem, ražība un lauksaimniecības produktu cenas. Lai kādi procesi tirgū arī nenotiktu dažu gadu laikā, ir pamats sagaidīt, ka ilgtermiņā lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju cenu dinamika būs pozitīva.
Informāciju sagatavojis Artis Bērziņš