Viena no tendencēm, kas mūsu gadsimtā lielākā vai mazākā mērā vērojama gandrīz visā pasaulē, ir uzņēmumu un citu aktīvu konsolidācija. Šis process skar arī Baltijas reģionu, kur pēdējo gadu laikā daudzi uzņēmumi nonāk stratēģisku investoru rokās.
Starptautiskajā vidē darījumus, kuru rezultātā notiek uzņēmumu konsolidācija, bieži apzīmē par apvienošanas un iegādes (Mergers and Acquisitions – M&A) darījumiem. Uzņēmumu iegādē un apvienošanā iespējami dažādi risinājumi un tajos var apgrīties lielas naudas summas.
Zināmu ieskatu uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumos sniedz 2018. gadā publiskotais Baltijas valstu Riska kapitāla asociāciju pētījums Baltic M&A Deal point study 2018. Darbā izvērtēts 91 darījums, kurš veikts 2016. un 2017. gadā un kura apjoms ir vismaz 1 miljons eiro. Dokumentā secināts, ka aktīvākās M&A darījumu nozares Baltijā ir tehnoloģijas, enerģētika, pakalpojumi, mazumtirdzniecība/vairumtirdzniecība un finanšu pakalpojumi.
Pētījums liecina, ka izplatītais uzskats par vietējo uzņēmumu masveidīgu pāriešanu ārzemnieku rokās vismaz Baltijas mērogā ir pārspīlēts – šāda veida darījumi veido vien 31% no visiem. 32% gadījumu gan pārdevēji, gan pircēji bijuši Baltijas valstu uzņēmēji, 20% gadījumu darījums noticis ārvalstu uzņēmēju starpā, savukārt 16% gadījumu ārvalstu pārdevēju uzņēmumus pārdevuši pircējiem no Baltijas valstīm. Gan starp pārdevējiem, gan starp pircējiem igauņi ir sastopami biežāk, nekā Latvijas vai Lietuvas pārstāvji.
Lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumi liela apjoma uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumos 2017. un 2018. gados veido vien 6% no darījumu skaita. Vērojumi tirgū liecina, ka arī mazāki darījumi ar lauksaimniecības jomā strādājošiem uzņēmumiem nav izplatīta parādība. Biežāk savus īpašniekus maina uzņēmumi, kuriem pieder zemes vai mežu īpašumi. Kāpēc lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumi tirgū nenonāk nemaz tik bieži? Daži no iemesliem varētu būt:
– salīdzinoši lēnāka kapitāla aprite,
– nestabila tirgus situācija, cenu svārstības, neskaidrības par austrumu valstu tirgu u.c.,
– lielu un rentablu uzņēmumu Latvijā nav daudz un vairums no tiem (kā A/S Putnu fabrika Ķekava, A/S Rīgas piena kombināts u.c.) jau atrodas vairāk vai mazāk stabilu investoru rokās.
Kāpēc uzņēmumi tiek pārdoti? Galvenajam iemeslam vajadzētu būt vēlmei atrast īpašnieku, kurš spēj sekmīgāk attīstīt uzņēmumu un palīdzēt darboties eksporta tirgos. Netrūkst uzņēmumu (kā A/S Dobeles dzirnavnieks, SIA Puratos Latvia), kuri pēc nonākšanas ārvalstu investoru rokās turpina sekmīgi attīstīties, realizē investīciju projektus un apgūst jaunus tirgus.
Iespējamas situācijas, kurās uzņēmumi tiek pārdoti, lai uzlabotu to pašu vai īpašnieku finansiālo situāciju. Daudzos gadījumos līdzekļi, kuri iegūti uzņēmumu pārdošanas rezultātā, paliek vietējo uzņēmēju rokās un ir pamats sagaidīt, ka cilvēki, kuri pierādījuši savu izveidot vai attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, to varēs un gribēs paveikt vēlreiz.
Uzņēmumu pircēji darījumus biežāk pamato ar savu biznesa stratēģiju. Pasaules vēsture zina gadījumus, kad uzņēmumi tiek nopirkti tikai tāpēc, lai atbrīvotos no konkurentiem. Vai šādi gadījumi ir notikuši arī pie mums? Iespējams (īpašs stāsts šajā sakarā ir par lielākajiem Latvijas alus ražošanas uzņēmumiem), taču tā nav izplatīta prakse.
Uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumi ir neatņemama brīvā tirgus un globalizācijas sastāvdaļa. Pēdējos gados virknē valstu (ASV, Brazīlijā, Lielbritānijā) vērojami mēģinājumi mainīt līdzšinējo pasaules kārtību, taču nav sagaidāms, ka tas izmainīs tendences uzņēmumu apvienošanas un iegādes darījumu tirgū – savu nozaru līderi arī turpmāk meklēs un atradīs iespējas paplašināties, iegādājoties gan savu valstu, gan aizrobežu uzņēmumus.
Informāciju sagatavoja Artis Bērziņš