Rudens – tas ir laiks, kad var stādīt mežu! Meža atjaunošana ir meža audzēšanas sākuma posms. Mežsaimniecībā ir svarīgi atbilstošā laikā atjaunot izcirstās mežaudzes. Lai to izdarītu pēc iespējas kvalitatīvāk, ir nepieciešams izvēlēties labu stādāmo materiālu, kas noteiks jaunā kociņa pirmos dzīves gadus jaunajā vidē.
Rudens stādīšana ir mazāk praktizēta, bet, pateicoties mūsdienīgām stādu audzēšanas tehnoloģijām, ar katru gadu kļūst arvien populārāka, jo tieši tagad notiek intensīvākā sakņu augšana, un tāpēc gan meža, gan dekoratīvos stādus arī pašreiz var stādīt bez bažām par ieaugšanas sekmēm.
Rudenī var stādīt gan skuju, gan lapu kokus, tādējādi atslogojot pavasara darbu sastrēgumu. Pēdējos var stādīt arī ilgāk – līdz pat salam, pat tad, kad lapas jau nobirušas un snaudošie pumpuri ir attīstījušies. Rudenī stādītiem augiem jāpaspēj līdz salam iesakņoties, turklāt mitruma šajā gadalaikā parasti pietiek un stādiem labi jāieaugas.
Tiem, kuriem jāatjauno mežs, ir jāatceras, ka stādāmais materiāls jāpasūta savlaicīgi un jāizmanto katrai vietai piemērotas izcelsmes stādāmais materiāls. Lai nekļūdītos stādu piemērotībā, kokaudzētavā noteikti ir jānorāda vieta, kurā plānots stādīt un lieku reizi jāpārliecinās, vai iegādātie stādi būs piemēroti konkrētai vietai.
Meža īpašnieki, kam aktuāla meža atjaunošana, stādījumu papildināšana, sugu maiņa vai jaunu platību apmežošana, iespējams, vēl šoruden nelielos apjomos var iegādāties meža stādus ar uzlabotu sakņu sistēmu – gan egles, gan bērzus –, ko līguma ietvaros kāds pasūtītājs nav izņēmis, jo tad šie stādi nonāk brīvā tirdzniecībā. Stādi ar uzlabotu sakņu sistēmu ir vitāli spēcīgāki par tradicionālajiem kailsakņiem, kas vienu gadu audzēti kā ietvarstādi siltumnīcā un vasaras otrajā pusē pārstādīti laukā ar speciālu pārskolojamo mašīnu, lai tālāk audzētu vienu divus gadus atklātā laukā. Tehnoloģijas rezultātā iegūstam kailsakņu stādus ar bagātu sakņu sistēmu, kas samazina sakņu iežūšanas iespējas, uzlabo stādu ieaugšanu mežā, kā arī paātrina stādu augšanu pirmajos gados, tādējādi samazinot kopšanas izmaksas. Īpaši piemēroti šie stādi ir ātri aizzeļošām platībām.
Kokaudzētavās izaudzētais stādāmais materiāls tiek audzēts no selekcionēta sēklu materiāla, tur tiek piedāvāti ietvarstādi (ar slēgtu, kompaktu sakņu sistēmu, kura ir ietverta kūdras ietvarā) un kailsakņu stādi. Kailsakņu stādiem ir salīdzinoši ierobežots stādīšanas laiks, jo tie ātrāk izžūst kā ietvarstādi, taču tiem ir mazākas izmaksas. Savukārt ietvarstādi neizžūst tik ātri, kā arī tie jau ir nodrošināti ar visām nepieciešamajām barības vielām pirmajam gadam, tādejādi veicinot tā augšanu.
Kvalitatīvu stādu var atpazīt pēc dažām pazīmēm – stādam ir jābūt ar taisnu stumbru, tam jābūt ar pārkoksnējušos pēdējā gada dzinumu. Jaunajam kociņam jābūt ar pilnīgi izveidojušos galotnes pumpuru, kā arī jābūt labi izveidotai, sazarotai bārkšsakņu sistēmai.
Nav ieteicams stādīt stādus ar līkiem stumbriem vai vairākām galotnēm, stādus ar mehāniskiem virszemes vai sakņu bojājumiem, kā arī slimību un kaitēkļu inficētus stādus.
Ja tomēr gadās stādi ar bojātām saknēm, tad pirms stādīšanas nepieciešams bojātās un pārāk garās saknes nogriezt, tomēr labāk ir paplašināt stādāmo bedrīti, nevis apgriezt pārāk īsas saknes.
Ievarstādus var stādīt visas veģetācijas sezonas laikā, bet labāk to darīt pavasarī vai rudenī. Kailsakņu stādus labāk stādīt pavasarī līdz pumpuru plaukšanai, rudenī labi sagatavotās mālsmilts un smiltsmāla augsnēs savlaicīgi var stādīt egli, lapegli, bērzu, lai tie paspētu rudenī iesakņoties, pretējā gadījumā stādījums pie pirmā sala iznīks.
Lai gan šobrīd sāk attīstīties arī mehāniskā meža atjaunošana, lielākoties tas ir roku darbs. Pirms meža stādīšanas būtu ieteicams sagatavot augsni, jo tas veicinātu stādiņa ieaugšanos jaunajā vietā.
Ja izvēlās stādīt kailsakņu stādus, tad nepieciešams izmantot stādīšanas šķēpu (Koļesova šķēps) vai stādāmo lāpstu. Ievietojot stādiņu zemē, jābūt uzmanīgam, lai visas saknes (arī mazākās) būtu zem zemes. Pēc tam, kad stāds rūpīgi ievietots zemē, tas kārtīgi jāpiemin.
Stādīšanas laikā stādi pa cirsmu jāpārvieto spainī vai kādā citā traukā, lai mazinātu sakņu izkalšanas iespēju.
Ietvarstādu stādīšanu veic ar speciālu stobru, kuru ievieto zemē, tad iekārtā ievieto stādu, kas caur stobru nonāk zemē. Arī šeit ir svarīgi atcerēties labi piemīt stādu, lai tas nav viegli izraujams.
Stāda piemīšana veicina sakņu iespiešanos zemē, ja tas būs izdarīts slikti, stāds ieaugsies lēni vai neieaugsies vispār.
Biežāk novērotās kļūdas meža stādīšanā ir stāda sakņu apžāvēšana, nepareizi veikta sakņu saīsināšana, nepareizi izvēlēta stādīšanas vieta, stādīts bez augsnes gatavošanas, kur sazēluma intensitātes un augsnes mitruma pakāpes dēļ tā nepieciešama vai stādīts jau izplaucis stāds, kā arī iespējams veikta nekvalitatīva stādīšana (iestādīts par dziļu vai seklu, saknes nav kārtīgi piespiestas).
Informāciju apkopoja Iveta Eglīte