Apdrošinot dzīvniekus, sējumus un stādījumus, zemnieks novērš finansiālos zaudējumus, kas var iestāties pēc kāda no riskiem. Zaudējumu gadījumā var tikt atlīdzināta neiegūtās ražas vērtība vai daļa no apdrošinājuma summas atbilstoši nodarītajiem zaudējumiem procentos.
Arī valsts ir iesaistījusies apdrošināšanas atbalstā. Atbalsta par dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanu mērķis ir, daļēji sedzot izdevumus par apdrošināšanas prēmiju, veicināt lauksaimnieku iesaistīšanos lauksaimniecības nozaru riska mazināšanā. Pateicoties Eiropas Savienības atbalstam, lauksaimniekiem ir iespēja atgūt līdz pat 70% no apdrošināšanas maksas.
Kompensējošs maksājums lauksaimniekiem tiek piešķirts, pamatojoties uz iesniegto apdrošināšanas polisi par ražas, augu un dzīvnieku apdrošināšanu un tās apmaksu apliecinošajiem dokumentiem.
Savukārt alternatīvo atbalstu var saņemt primāro lauksaimniecības produktu ražotājs, kas ir apdrošinājis produktīvos lauksaimniecības dzīvniekus pret tiem riska faktoriem, par kuriem nav paredzēts atbalsts aktivitātē „Atbalsts par dzīvnieku, sējumu un stādījumu platību apdrošināšanu”. Atbalstu piešķir 50 % apmērā no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem.
Lai saņemtu atbalstu, pretendentam līdz kārtējā gada 30. decembrim Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē jāiesniedz:
– iesniegumu,
– apdrošināšanas polises kopiju, kurā norādīti apdrošinātie riski,
– apdrošināšanas prēmiju samaksu apliecinošu dokumentu kopijas,
– samaksu apliecinošu dokumentu kopijas.
Sējumu apdrošināšana
Aizvadītajos četros gados Latvijā būtiski kāpušas apdrošināto sējumu platības un saimniecību daudzums, kas izmanto šo pakalpojumu. Pērn 422 saimniecības apdrošināja sējumus 150 416 ha platībā, saņemot aptuveni 2,8 miljonus eiro valsts un ES atbalstu.
Saskaņā ar Latvijas Apdrošinātāju asociācijas datiem 2018. gadā lauksaimnieku pieprasījums pēc sējumu apdrošināšanas ievērojami pieauga, atsevišķām apdrošināšanas kompānijām – pat trīs reizes. Tas izskaidrojams ar to, ka divus gadus pēc kārtas bija nelabvēlīgi laika apstākļi – 2017. gadā lielās lietavas un 2018. gada vasarā sausums. Turpinoties klimata izmaiņām, sējumu apdrošināšanas pakalpojumu, visticamāk, izmantos aizvien vairāk saimnieku.
Apdrošinātāji piedāvā sējumu apdrošināšanu pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas (ziemāju sējumiem) radītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm ir pieejams arī Lauku attīstības programmas atbalsts apdrošināšanas polišu iegādes izdevumu daļējai segšanai.
Saimniecības, kas pieteikušas laukus platību maksājumiem, var apdrošināt rapsi, kviešus, miežus, auzas, tritikāli. Rapsi ir jāapdrošina kopā ar kādu citu kultūru, bet pārējās ir iespējams apdrošināt atsevišķi. Savukārt zirņus un pupas iespējams apdrošināt tikai pret krusas risku.
Sējumu apdrošināšanai var pieteikties divas reizes gadā.
Pavasarī vasarājus līdz šim bija iespējams apdrošināt pret:
– krusas,
– krusas, lietus, vētras,
– krusas, lietus, vētras un izsalšanas riskiem.
Atsevišķi apdrošinātāji piedāvā apdrošināšanu arī pret veldres radītajiem postījumiem. Kopš pagājušā gada tirgū ienācis arī piedāvājums veikt sējumu apdrošināšanu pret putnu un meža zvērnu nodarītiem postījumiem.
Rudenī līdz novembra vidum ir iespējams papildus augstākminētajiem riskiem ziemājus apdrošināt arī pret izsalšanu. Apdrošinātajiem ziemāju sējumiem izsalstot, tiek atlīdzināti izdevumi, kas rodas, pavasarī apsējot laukus otrreiz.
Pieejamāka sējumu apdrošināšana pret sausumu
Šajā gadā lauksaimniekiem pieejamāka kļuvusi apdrošināšana pret sausuma radītajiem zaudējumiem, jo Ministru kabinets ir pieņēmis par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību apdrošinātājam sausuma radīto zaudējumu atlīdzības izmaksu kompensēšanai, mazinot šķēršļus šī apdrošināšanas virziena attīstībai. Bažās par spēju kompensēt zaudējumus cietušajiem apdrošinātāji līdz šim izvēlējās nesniegt šādu pakalpojumu.
2019. gada 15. jūnija ir iespējams apdrošināt sējumus, tai skaitā arī kultivētās ganības, pret sausuma riska iestāšanos. Lauksaimnieki var izmantot Eiropas Savienības atbalstu ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšanas polišu prēmijas daļējai kompensācijai. Atbalsta intensitāte ir 7% no apdrošināšanas polises iegādes izdevumiem. Turklāt apdrošināšanas polisē ir jāparedz noteikts dalījums. Apdrošināšanas prēmijas daļu zaudējumu segšanai līdz 20 procentiem no gada vidējā produkcijas apjoma sedz lauksaimnieks pats no saviem līdzekļiem, un šī apdrošināšanas polises izmaksu daļa nav attiecināma uz atbalstu.
Lai novērstu risku, ka lauksaimniekiem tiek piedāvātas apdrošināšanas polises par ekonomiski nepamatoti zemu cenu, noteikumos noteikta minimālās iemaksu prēmijas vērtība vienam hektāram – apdrošināšanas prēmijai par vienu hektāru sējumu ir jābūt ne mazākai kā 1% no vienā hektārā saražotās lauksaimniecības produkcijas vērtības.
Paredzēts, ka apdrošinātāji kompensācijai varēs pieteikt to zaudējumu atlīdzības daļu, kas pārsniedz kārtējā gadā un iepriekšējos gados lauksaimnieku iemaksāto kopējo apdrošināšanas prēmiju uzkrājumu virs 250% un nepārsniedz 60% no kopējās zaudējumu vērtības. Tāpat kopējais apdrošinātājiem izmaksājamās kompensācijas apmērs vienā gadā nedrīkstēs pārsniegt 1500% no kārtējā gadā iemaksāto prēmiju kopsummas.
Lopu apdrošināšana
Dzīvnieku apdrošināšana var aizsargāt visus mājlopus, kas ir vakcinēti un reģistrēti Lauksaimniecības reģistru un informācijas centra reģistrā – citiem vārdiem sakot, visas govis, aitas un citi labi reģistrēti dzīvnieki ir piemēroti apdrošināšanai.
Apdrošināt iespējams:
– liellopus, sākot ar 2 mēnešu vecumu,
– zirgus,
– aitas, sākot ar 1 mēneša vecumu,
– kazas,
– cūkas, sākot ar 1 mēneša vecumu,
– putnus, mājputnus, sākot ar 15 dienu vecumu,
– kažokādas zvērus,
– bišu saimes,
– briežus.
Apdrošināšanas prēmija tiek aprēķināta atsevišķi katram dzīvniekam vai dzīvnieku sugai un tās apmērs ir atkarīgs no apdrošinājuma summas, izvēlētajiem apdrošināšanas riskiem, dzīvnieku sugas, līguma darbības perioda un tarifa likmes. Izmaksājamā apdrošināšanas atlīdzība nedrīkst pārsniegt zaudējumu summu, kuru cietis apdrošinātais, kā arī apdrošinājuma summu.
Dzīvnieks ir apdrošināts, atrodoties polisē norādītajā adresē vai uz apdrošinātajam piederoša, likumā noteiktajā kārtībā piešķirta vai nomāta zemes gabala, vai arī apdrošinātajam dzīvniekam stacionāri atrodoties veterinārās ārstniecības iestādē.
Dzīvniekus apdrošina to bojāejas, kā arī eitanāzijas vai piespiedu nokaušanas gadījumam, ko izraisījuši šādi iemesli:
– uguns risks;
– dažādas traumas un citi nelaimes gadījumi;
– nosalšana un apdegumi;
– citu dzīvnieku kodieni;
– nejauša akūta saindēšanās, kā arī indīgo čūsku un kukaiņu kodumi;
– nejauša svešķermeņa iekļūšana dzirdes un gremošanas orgānos;
– noslīkšana;
– asfiksija – nejauša nožņaugšanās ar ķēdi, siksnu vai, svešķermenim iekļūstot augšējos elpošanas ceļos, vai ar uztūkumu, kas radies kukaiņu koduma dēļ.
Dzīvnieki tiek apdrošināti arī vēl šādiem riskiem:
– akūtas infekcijas slimības;
– bojāeja dzemdību laikā;
– zādzība un laupīšana.
Apdrošināšanas gadījums ir dzīvnieka nāve vai ārkārtas nogalināšana negadījuma rezultātā (ja vien apdrošināšanas segumā nav medicīnisko izdevumu).
Atlīdzība var ietvert arī transportēšanas izdevumus uz kautuvi vai likvidēšanas izdevumus uz vietas. Zaudējumi netiek atlīdzināti gadījumos, ka dzīvnieki ir gājuši bojā nepietiekamas kopšanas vai vecuma rezultātā un citos gadījumos atbilstoši konkrētam līgumam.
Informāciju sagatavojusi Iveta Eglīte