Koksnes tirgus ir kā indikators tuvajām ekonomiskajām krīzēm

Koksnes tirgus ir kā indikators tuvajām ekonomiskajām krīzēm

Meža īpašnieku kooperatīvs “Mežsaimnieks” pērn iepircis un realizējis vairāk nekā 120 000 kub.m koksnes, tāpēc koksnes tirdzniecības vadītājs Mārcis Saklaurs var precīzi raksturot situāciju koksnes tirgū.

Mežu cirst braucam ziemā

M. Saklaurs: “Koksnes tirgus ir kā indikators tuvajām ekonomiskajām krīzēm. Taču aptuveni vienu vai divus gadus pirms krīzes vērojams cenu kāpums. Tā tas noticis arī šoreiz, līdzīgi kā 2007./2008. gadā, kad pārsprāga finanšu burbulis. Tā tas bija arī deviņdesmito gadu vidū, no kā varam secināt, ka Latvijas koksnes tirgus neordinārā situācijā nonāk aptuveni ik pēc 12 gadiem. Laiks starp šīm cenu smailēm ir samērā stabils, ar atsevišķiem nelieliem kritumiem un pacēlumiem.”

Latvijas tirgus ir pielāgojies sezonālām izmaiņām, jo koksnes pārstrādātāji un uzpircēji sarosās rudenī un atslābst pavasarī ar atbilstošām cenu izmaiņām, kas var būt pat līdz 30% no vidējās vērtības. Tieši tāpat Latvijas viena no lielākajām meža īpašnieku grupām – privātie meža īpašnieki (pamatā privātpersonas vai zemnieku saimniecības) īpašu interesi par savu mežu izstrādi izrādot, uzkrītot pirmajam sniegam. Minētie faktori iespaido koksnes cenas.

Pandēmija ietekmē papīrmalkas tirgu

Pēc Māra Saklaura stāstītā, īpašas bažas 2020. gadā koksnes tirgū ieviesa Covid-19 korekcijas globālajā ekonomikā. Sākās neziņa. Kritisks ķēdes posms bija gatavās produkcijas transports ārpus Latvijas. Var secināt, ka fundamentāli ir iedragāts skujkoku papīrmalkas tirgus. Mainoties cilvēku paradumiem – pārejot strādāt attālināti un samazinot biroja papīra patēriņu, ir vērojama tendence pēc attiecīgās koksnes pieprasījuma samazinājuma. Pārējās sortimentu grupas koksnes cenu faktiski nav ietekmējusi vai tā bija ļoti īslaicīga, kas aprobežojās ar kokrūpnieku neziņu par noliktavu papildināšanu ar koksni.

Bērza papīrmalka ir unikāls tirgus raksturotājs, raugi, šobrīd tās cena ir atgriezusies nedaudz virs līmeņa, kāds tas bija pirms pacēluma 2018. gadā. Salīdzinājumā ar 2016. un 2017. gadu bērza papīrmalka maksā par aptuveni pieciem eiro vairāk, tas ir, aptuveni 37 eiro/kub.m. Tā tas ir jau gadu. Starptautiskās publikācijas apliecina, ka cilvēce nekad tik daudz kā vīrusa ietekmē nav mazgājusi rokas, kas neapšaubāmi veicina salvešu, trauku dvieļu un līdzīgu produktu patēriņu.

Tajā pašā laikā ir palielinājies iepakojamā materiāla patēriņš, jo katru gadu pieaug pirkumu veikšana internetveikalos. Tomēr milzīgie mizgraužu postījumi pēdējos gados Centrāl­eiropā un prognozes par to apjomu pieaugumu 2021. gadā, kā arī Covid-19 ap­stākļi absolūti neveicina Latvijas skujkoku papīrmalkas noietu. Apses papīrmalkas pieprasījums no gada sākuma ir kardināli sarucis, noslīdot tirgus cenai līdz aptuveni 20 eiro/kub.m.

Finierklučiem labs noiets

Viens no interesantākajiem koksnes tirgus segmentiem ir bērza finierklucis. Papildus esošajām finiera rūpnīcām Rīgā un Rēzeknē Latvijā ir pievienojušies finiera ražotāji Kuldīgā un Jēkabpilī. Tāpat jāmin, ka arī samērā netālā finiera rūpnīca Igaunijā un bērza zāģbaļķu pārstrādātāji ieņem savu nišu tirgū. Un visbeidzot ķīnieši, kuri iepērk koksni, lai to realizētu tālāk pasaulē.

Visi minētie finierkluču tīkotāji meža īpašniekiem rada apstākļus – koksnes cenu –, lai mēs vēlētos audzēt kvalitatīvus bērzus un atbilstoši par tiem saņemtu. 2020. gadā pretēji ierastajai situācijai arī vasarā finierklučiem bija samērā labs noiets, septembrī jau sasniedzot pat 90 eiro/kub.m par 26 cm un vēl resnākiem stumbriem. Šāda cena parasti ir vai tuvojas šādam līmenim sezonas kulminācijā ap gada miju, rezumē Saklaurs.

Skujkoku zāģbaļķiem cenas stabilizējas

Skujkoku zāģbaļķu tirgus, raugoties pēdējos četrus gadus, līdz septembrim ir bijis vissliktākais piedāvātās cenas ziņā, tomēr, skaidrojoties neziņai par piegādēm Eiropas un citu pasaules valstu tirgos, cenu līmenis sāk stabilizēties, piedāvājot adekvātu cenu meža īpašniekiem, kas ir pat vairāk nekā 80 eiro/kub.m par 18 cm un vēl resnākiem zāģbaļķiem.

Cenu kritums aprīlī parādīja notiekošo Lielbritānijas un citu valstu tirgos, kad vīrusa ietekmē tika slēgti veikali un veiktas citas ekonomiskas darbības, kas nozīmēja pasūtījumu atsaukšanu vai atlikšanu Latvijas ražotājiem. Atsevišķi ražotāji ir atraduši veiksmīgu noietu tievās dimensijas zāģbaļķiem (38 līdz pat 60 eiro/kub.m – atbilstoši kvalitātei), kas meža īpašniekiem ļauj daudz rūpīgāk šķirot sagatavotos sortimentus un mazināt mazāk vērtīgo sortimentu iznākumu cirsmā.

Apses un melnalkšņa zāģbaļķiem laba cena

Kamēr vien uz pasaules pastāvēs pirtī gājēju somu tauta, tikām kvalitatīvus apses un melnalkšņa zāģbaļķus vajadzēs. Būtiski uzsvērt – kvalitatīvus, ko var izaudzēt, tikai strādājot komandā ar profesionālu mežkopi – cilvēku, kas ieteiks, vai konkrētajā vietā apsi un melnalksni ir iespējams izaudzēt, un draugiem medniekiem, kuri šajā dzīvnieku piesātinātajā mežā ir palīgs mežkopjiem.

Raugoties no cenu viedokļa, apses zāģbaļķi pēdējos trīs gadus stabili turas virs 50 eiro/m3 atzīmes. Zāģētavas par nevainojamas kvalitātes apsi ir gatavas maksāt pat virs 100 eiro/m3.

Melnalksnis stabili ir cenu līmenī starp 40 un 50 eiro/m3. Šo koku sugu tirgū būtiski ir uzsvērt realizācijas vietas, kas nav vienmērīgi izvietotas Latvijā. Vidzemes reģions ir noklāts ar četrām piecām spēcīgām apses un melnalkšņa pārstrādes vietām, vājāka pārstrāde ir Latgalē. Tomēr, gatavojot kvalitatīvus sortimentus, tas sedz transporta izmaksas, lai kok­sni nogādātu līdz tuvākajām zāģētavām. Savukārt Kurzemes reģions ir bijis īpaši sarežģīts, jo ierobežotās pārstrādes jaudas izmanto lielākās mežizstrādes un spekulantu kompānijas. Ziņas par nozares profesionāļu veidotu jaunu apses un melnalkšņa pārstrādes vietu Aizputē īpaši priecē meža īpašniekus šajā reģionā.

Gulšņu tirgus – nenoteikts

Zemas kvalitātes zāģbaļķu noietu Latvijā būtiski ietekmē eksporta pieprasījums pēc šiem apaļkokiem. Ņemot vērā vīrusa veiktās korekcijas Ķīnas tirgū un milzīgos mizgraužu postījumus Eiropā, šis tirgus segments ir īpaši nenoteikts. Atjaunojoties koksnes plūsmai ārpus Latvijas, eksportētāji, kāpinot cenas (pat 50 eiro/m3 par egles gulšņiem), piespiež to darīt arī vietējiem pārstrādātājiem, kas parasti ir mazās zāģētavas. Tās ir spiestas pielāgoties, ceļot cenas. Tas, protams, ir nozīmīgi meža īpašniekiem, lai realizētu pēc iespējas izdevīgāk savos mežos izaudzēto koksni.

Siltā ziemā malka nav cieņā

Malkas lielākie patērētāji Latvijas tirgū ir granulu ražotāji, kuru dominance nosaka pieprasījumu un attiecīgi arī cenu. Ņemot vērā mizgraužu postījumus Eiropā (milzīgs lētas koksnes piedāvājums), Baltkrievijas piedāvājumu un samērā siltos laika apstākļus gan 2019./2020. gada ziemā, gan 2020. gada nogalē, kad oktobrī nav īsti sākta apkures sezona, radušies apstākļi, kas neveicina malkas pieprasījumu, un attiecīgi tās cena ir robežās no 20 līdz 25 eiro/kub.m (reģionos ir neliela cenu atšķirība). Attiecīgi arī koksnes atliekas – zari un galotnes – nav nepieciešami tirgū, vai to pieprasījums ir ļoti limitēts.

Anita Jaunbelzere, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”